You are on page 1of 3

UNIVERSIDAD NACIONAL DE ASUNCIÓN

FACULTAD DE DERECHO Y CIENCIAS SOCIALES

Temimbo’e: _______________________________________________
Mbo’ehára: Mag. Nery Fátima Benítez Ramírez
Mbo’esyry: Pateĩha Arange: ______________

Guarani para la Comunicación Popular en el Ámbito Jurídico


TERO GUARANÍME. SUSTANTIVO EN GUARANI
2.1.1.- Tero Tĩgua. Sustantivos nasales: 
Techapyrã: Amo Mainumby, peteĩ anguja, ambu’a, akekẽ, tañykã, nambi, tetyma, ñangapiry, ñakyrã, ñandurire,
ñakanina, mberu, ñati’ũ, karumbe, ñakurutũ, g̃uaiguingue, ynambu, okẽ, ovetã, aramboha, kumanda, tendota,
temimbo’e, ñandu, karãu, kamby, mbarakaja, merõ, aramirõ, mandi’o, tendyvapo, tũ, tungusu, kuimbe, ña’ẽ,
ñaipyvõ, kambuchi, ñeko’õi.

2.1.2. Tero Jurugua. Sustantivos orales: 


Techapyrã: kyju, vaka, tova, syva, óga, tesa, jagua, jety, yvoty, apyka, ao, juru, yvága, aripaka, jatyta, kavaju,
jatevu, ky, kyvukyvu, kavara, ryguasu, kururu, ju’i, typycha, japepo, haipyvo, pypore, pyhare, japaro,

2.2.1. Tero ijysajateĩva. Sust. Uniforme.


Techapyrã: Yvoty, kuarahy, sy, jagua, memby, pyhare, avañe'ẽ, ype, apysa, nambi, mainumby, kururu, ju’i,
vaka, kyju, kvaju, juru, jety, arasa, kurapepẽ, andai, ña’ẽ, kanéka, typyraty, ñeko’õi.

2.2.2. Tero ijysajakõiva:  Sustantivos Biformes.


Techapyrã:
 Ysaja'ypy: Ta'ýra - Tajýra - Túva – Tykéra- tyvýra
 Ysajapuru: Ra'y - Rajy - Ru – Ryke- ryvy.
2.2.3. Tero ijysaja’apýva:  Sustantivos Triformes.
Techapyrã:
 Ysaja'ypy: Tova - Tetyma - Tañykã - Téra – Óga- tape – teindy – tendy - tenda
 Ysajapuru 1: Rova - Retyma - Rañykã - Réra – Róga – rape – reindy – rendy - renda
 Ysajapuru 2: Hova - Hetyma - Hañykã - Héra – Hóga- hape – heindy – hendy - henda
2.2.4. Tero ijysajarundýva. Sustantivos Cuatriformes. 
Techapyrã:
 Ysaja'ypy : Tymba - To'o- Tenimbe – Tenimbo – Temitỹngue
 Ysajapuru 1 : Rymba - Ro'o – Renimbe – Renimbo – Remitỹngue
 Ysajapuru 2 : Hymba - Ho'o – Henimbe – Henimbo – Hemitỹngue
 Ysajapuru 3 : Mymba - So'o – Inimbe – Inimbo – Ñemitỹngue

2.3. Tero ñemohenda hetepy rupi Teroteĩ (sustantivos simples), Teroeta (sustantivos compuestos)
2.3.1. Teroteĩ. Sustantivos Simples: Ha’e umi tero oguerekóva ipype peteĩ ñe’ẽ añónte térã oñembohete
peteĩva.
Techapyrã: Py, apysa, po, ára, tĩ, jagua, y, ao, karai, kuña, so’o, inimbe, tesa, arandu, jyva, áva, ava, yvy, py’a,
ñe’ã, ñe’ẽ, poyvi, kuã, ta’eño, mbo’e, kuatia, mborayhu, mboraiahu, mitã, ñemombe’u, marandu, etc.
2.3.2. Teroeta. Sustantivos Compuestos: Ha’e umi tero oguerekóva ipype mokõi térã hetave ñe’ẽ. Peteĩ
ñe’ẽme ojojuhu ha oñomopeteĩ mokõi térã hetave ñe’ẽrapo, ha ojoajukatúvo ombohérava hikuái peteĩ mba’e
pyahu. Peteĩ ñe’ẽntema oiko chuguikuéra.
Techapyrã: Tesairũ, Apykahai, Aravopapaha, Tupãmba’ejára, Ararundy, Kuãirũ, pypyte, pynandi, tesapo,
tesapo’ẽ, tesarasy, tĩsyry, akãky’a, araro’y, arahaku, arayvoty, arapoty, araroguekúi, aramboty, tapepo’i,
pirapire.
UNIVERSIDAD NACIONAL DE ASUNCIÓN
FACULTAD DE DERECHO Y CIENCIAS SOCIALES

TEMBIAPORÃ

1.- IDENTIFICO CLASES DE SUSTANTIVOS

a) Apyka Guyra Tupa

b) Jagua Okẽ Kuimbe

c) Ña’ẽ Japepo Aripaka

d) Akãngao Akãnga’u Akãngyta

e) Ka’u Akãne Akãhatã

f) Pychãi Pyne Pykarẽ

g) Py’amano Py’ajere Py’amirĩ

h) Py’aguasu Py’amokõi Py’apy

i) Pyapy Vakapipopo Mba’yru

2.- AMOÑONDIVE HEKOPETE. PAREO CORRECTAMENTE.

a) ........... akâ 1.- Teroeta

b) ........... jasy 2.- Tero jurugua

c) ........... yvyra 3.- Tero tîgua

d) ........... mitâ 4.- Teroteî

e) ........... pirapire 5.- Tero ysaja teî

3.- AHAIGUY TERO OPAICHAGUA AJUHÚVA ÑE’EJOAJÚPE. SUBRAYOTODO TIPO DE


SUSTANTIVO QUE ENCUENTRO EM LAS ORACIONES.

a) Che ru marangatu ha nde taita katupyry og̃uahe pyhare táva Areguágui.

b) Ahecha og̃uahẽ nde rógape mokõi kuñataĩ porã ha mbohapy karia’y arandu.

c) Ahecha umi karia’y ojogua yvoty ha aranduka ojopói hag̃ua iñangirũme.

d) Ako ka’aru ojapopa hembiapo che irũ katupyry.

e) Umi temimbo’e akóinte ojapapáva tembiapo, ndojuhúi apañuãi.


UNIVERSIDAD NACIONAL DE ASUNCIÓN
FACULTAD DE DERECHO Y CIENCIAS SOCIALES

f) Sapy’ante oĩ py’aro ndaipýi ha naiñakãiva.

g) Oĩmimi tapicha kanguero ohekáva apañuãi.

4.- AIPURU KO’Ã ÑE’Ẽ HA AJAPO ÑE’ẼJOAJU. UTILIZO ESTAS PALABRAS Y FORMULO
ORACIONES.
Ysapy, Mbyja, Mbo’ehao, Py’aguapy, Ysyry, Arai, Karia’y, Vare’a, Ka’aru, Pyhare.
4.1.-
4.2.-
4.3.-
4.4.
4.5.-

You might also like